Search results for "Meža augsne"
showing 6 items of 6 documents
Latvijas ūdeņu vides pētījumu un aizsardzība: referātu tēžu krājums (Rīga, 2020.gada 24. janvāris)
2020
Koksnes pelnu ietekme uz ķīmisko elementu saturu meža augsnē un mellenēs (Vaccinium myrtillus L.)
2020
Koksnes pelnu ietekme uz ķīmisko elementu saturu meža augsnē un mellenēs (Vaccinium myrtillus L.). Lazarenko V., zinātniskā darba vadītāja Dr. chem., doc. Vita Rudoviča. Maģistra darbs, 57 lpp., 18 attēli, 19 tabulas, 102 literatūras avoti, 15 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika pētīta koksnes pelnu ietekme uz ķīmisko elementu saturu meža augsnē un mellenēs (Vaccinium myrtillus L.). Pētījuma ietvaros tika analizēts makro-, mikro- un retzemju elementu saturs, ka arī to plūsma dažādās melleņu augu daļās. Paraugi tika ievākti meža teritorijās, kurās augsne tika mēslota ar koksnes pelniem. Meža augsne un mellenes (stādu saknes, stublāji, lapas, ogas) tika mineralizētas ar slapjo mineralizāci…
Vides faktoru ietekme uz augsnes veidošanās procesiem Moricsalā un Viskūžu salā
2018
Bakalaura darbā analizēti augsnes veidošanās procesi Moricsalā un Viskūžu salā. Rezultāti parāda, Moricsalas centrālās daļas augsnēs dominējošais augšņu veidošanās process ir podzolēšanās. Uz to norāda zemās alumīnija un dzelzs savienojumu koncentrācijas eluviālajos horizontos un šo savienojumu uzkrāšanos iluviālajos horizontos. Pētījums parāda, ka podzolēšanās procesu ietekmējuši vairāki ugunsgrēki un pēc tā sekojoša augsnes erozija. Podzolēšanās process visilgāk un intensīvāk norisinājies Moricsalas perifērijā, bet vēl intensīvāks tas norisinājies netālu esošajā Viskūžu salā.
Meža augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu īstermiņa ietekme uz ūdens ķīmiskajiem parametriem
2018
Pieaugot koksnes pieprasījumam, nozīmīga kļūst mežaudžu produktivitātes palielināšanas jautājumu aktualitāte. Saimnieciskajos mežos ražību uzlabo ar tādiem pasākumiem kā hidrotehniskā meliorācija, kopšanas cirtes un mērķtiecīga atjaunošana, izmantojot selekcionētu reproduktīvo materiālu. Ārzemēs, it īpaši Ziemeļvalstīs, veic arī meža augsnes ielabošanu ar slāpekļa mēslojumu un citiem augsnes ielabošanas līdzekļiem, kas nodrošina būtisku krājas pieauguma palielinājumu vairākus gadus pēc mēslojuma izkliedēšanas. Dažādi vides faktori sekmē mēslošanas līdzekļu ieskalošanos gruntsūdenī un virszemes notecē, kā rezultātā mežaudzē izkliedētais mēslojums daļēji nonāk ūdens ekosistēmas un var tās neg…
Moricsalas augsnes un to izplatības likumsakarības
2015
Maģistra darba literatūras apskata sadaļā ir apzināta platlapju mežu izplatība Latvijā un Moricsalā, kā arī augšņu veidošanās procesu ietekmējošie faktori mežu augsnēs. Darba mērķis ir raksturot Moricsalas mežu augsnes un to fizikāli ķīmiskās īpašības. Pētījuma ietvaros ar statistiskām metodēm ir noskaidrotas galvenās ķīmisko un fizikālo īpašību atšķirības starp Latvijas augšņu klasifikācijas un starptautiskās FAO WRB augšņu klasifikācijas augšņu pamatgrupām, meža tipiem un dominējošām sugām. Augstā meža augšņu daudzveidība Moricsalā liecina par augšņu veidošanās procesu (organisko vielu akumulācija, podzolēšanās, lesivēšanās un glejošanās) atšķirīgajām telpiskajām izpausmēm, ko nosaka augs…
Augsnes makrofaunas daudzveidība vērī un gāršā dabas parkā „Ogres ieleja”
2016
Bakalaura darba pētījums tika veikts dabas parkā „Ogres ieleja”. Darbā tika pētīta augsnes makrofaunas daudzveidība egļu vērī un jauktu koku gāršā. Augsnes makrofaunai ir liela nozīme organisko atlieku sadalīšanā, barības vielu aprites nodrošināšanā un augsnes auglības uzturēšanā. Darbā tika noskaidrots augsnes makrofaunas īpatņu skaits, sugu sastāvs un īpatsvars apsekotajos biotopos. Lai noteiktu dažādu vides faktoru ietekmi uz augsnes faunu tika veikta vairāku augsnes fizikāli - ķīmisko parametru analīze. Bakalaura darba izstrādes laikā darba autore apguva makrofaunas ievākšanas un vairāku taksonomisko grupu noteikšanas metodiku, veģetācijas aprakstīšanas metodiku, augsnes ķīmisko un fizi…